Anemometri ir nepieciešams rīks ikvienam, kas vēro laiku, jo tie mēra gan vēja ātrumu, gan tā virzienu. Vēja ātruma mērīšana ļauj prognozētājiem pamanīt tuvojošās vētras, pētīt ilgtermiņa klimata pārmaiņas un nodrošināt, lai lidotāji, jūrnieki un vēja fermu darbinieki būtu drošībā. Šajā rakstā mēs apskatīsim dažādus anemometru veidus, to darbības principus un ikdienas darbus, ko tie veic laika stacijās visā pasaulē.
Anemometri veic vienu vienkāršu uzdevumu: tie skaita vēja spiedienu uz rotējošu lāpstiņu, mazu krūzīti vai pat lāzera staru. Šis skaitlis ir svarīgs, jo vējš pārvieto siltumu, lietu un vētras pa visu pasauli. Kad meteorologi ievada un nepārtraukti no simtiem šādu ierīču savāc datus savos modeļos, viņi var nodrošināt zemniekiem, pilsētplānotājiem un katastrofu komandām skaidru priekšstatu par gaidāmajām dienām un nedēļām. Tādēļ prognozes precizitāte bieži ir atkarīga no tā, cik labi ir savākti un dalīti anemometra dati.
Ir dažādi anemometru veidi, un katram no tiem ir sava labākā lietošana. Visizplatītākie veidi ir kausu anemometri, vārpstas anemometri un karstās stieples anemometri. Kausu anemometram ir trīs vai četri mazi bļodiņas, kas uzmontētas uz horizontālām rokām; kad pūš vējš, šīs bļodiņas griežas. Tāpēc, dēļ vienkāršās rotācijas konstrukcijas, laika stacijas un pētniecības laboratorijas tam uzticas, lai iegūtu ļoti precīzus vēja ātruma rādījumus. Vārpstas anemometri bieži tiek uzstādīti HVAC kanālos vai rūpniecības telpās, jo tie norāda gan gaisa kustības ātrumu, gan virzienu. Karstās stieples modeļus parasti var atrast universitāšu laboratorijās; tie spēj uztvert pat mazāko vēsmu, tāpēc zinātnieki tos izmanto, kad nepieciešami ļoti jutīgi dati.
Anemometri ir svarīgi ne tikai meteorologiem, lai paredzētu laiku brīvdienās, bet arī daudzās citās nozarēs. Aviācijā precīzi vēja dati palīdz noteikt drošākos pacelšanās un nolaišanās brīžus, kas ir lidojuma delikātākās fāzes. Lidojumu programmās piloti saņem reāllaikā vēja datus, lai izvēlētos drošākos augstumus un efektīvākos maršrutus. Vēja ģeneratoru īpašnieki paļaujas uz tādu pašu precizitāti; ja ģeneratori spriež, ka vējš ir stiprāks, nekā tas patiesībā ir, to izraisītās kustības gandrīz neko vērtas. Eksperti izmanto debess kartes, kas balstītas uz desmitiem anemometru rādījumiem, lai izvēlētos labāko vietu katrai vēja fermā, un paredzētu, cik megavatus tā varēs nodrošināt.
Jauna tehnoloģija maina to, kā vēja mērītāji, jeb anemometri, palīdz meteorologiem prognozēt laiku. Mūsdienu ierīces ir aprīkotas ar cipra sensoriem un bezvadu pieslēgumiem, kas vēja ātrumu nosūta tieši datoriem. Ievadot reāllaika datus kompjaūteru modeļos, šīs ierīces padara prognozes precīzākas un ātrākas. Kad anemometri darbojas kopā ar barometriem un mitruma mērītājiem, tie sniedz pilnīgu priekšstatu par debesīm, tādējādi paaugstinot prognozēšanas kvalitāti.
Ieskatoties nākotnē, anemometri un to loma laikā var kļūt pat vēl nozīmīgāka. Gudrie ierīces un lietu internets jau parādās mājās, un tā pati tendence pārklājas arī meteoroloģijā. Drīz anemometru sistēmas savāks, uzglabās un apstrādās datus patstāvīgi, nodrošinot zinātniekus ar bagātīgākiem norādēm par vēja modeļiem. Šāda veida ievērošana padarīs precīzākas ikdienas prognozes un uzlabos ilgtermiņa klimata pētījumus. Tā kā uzņēmumiem, lidotājiem, jūrniekiem un plānotājiem ir nepieciešami droši un precīzi vēja dati, anemometri paliks par svarīgiem rīkiem meteorologiem un ikvienam, kas strādā ārā.
EN
